|
|
|
Lai gan pēdējie seši gadi pasaules rokmūzikā ir nozīmīgi ar progresīvā roka atdzimšanu, jo koncertdarbību atsākušas vai turpina daudzas septiņdesmito gadu grupas, piemēram, King Crimson, Yes, Renaissance, Gong, Magma, Colosseum, Univers Zero, Caravan, Emerson, Lake & Palmer, Jethro Tull, taču Latviju šī tendence nav skārusi, jo to avangardisko grupu nav bijis tik daudz. Un, ja arī būtu renesanse, grupām nebūtu īsti kur uzstāties. Lai gan apsveicama ir Menueta atgriešanās, taču, ja priekšnesuma un ieskaņojumu kvalitāte būtu kā zviedru grupai The Flower Kings, kas, pateicoties Roine Stolt apbrīnas vērtajai aktivitātei, kas kaimiņzemes kolektīvu padarījušas par vienu no vadošajiem pasaulē progresīvajā rokā, būtu pamats cerībai, ka tās daiļrade varētu ieinteresēt ārvalstu ierakstu izplatītājus, kuri joprojām izrāda interesi par procesiem Baltijā.
Holy Lamb, Biosfera un Olive Mess ir tās trīs, kuras ar dažādām sekmēm cīnās par savas auditorijas palielināšanu. 2000. gada 28. oktobrī, kad noslēdzās Somijas space-rock trio Wasami trīs kopkoncertu minitūre ar Holy Lamb, klubā Saksofons notika neliels ārtroka festivāls, kurā bez somiem piedalījās vēl trīs minētās Rīgas grupas. Olive Mess savā devītajā koncertā bija tas gods spēlēt pirmajiem. Un viņi ar šo uzdevumu tika galā lieliski, sešdesmit piecu minūšu laikā izpildot septiņas kompozīcijas, no kurām četras pārsniedza desmit minūšu garumu. Pirmais iespaids: mūziķi spēlē psihedelisku instrumentālo roku, kas brīžiem atgādina Gong, King Crimson, Univers Zero laika "Rock in Opposition", kā arī ģitāristu Roberta Fripa un Stīva Hilidža varbūtējo ietekmi kopā ar mūsdienīgu ģitāras skaņu kropļojumu. Nebūs samelots, ja stilistiski grupu, kad tā spēlē senatnīgā manierē, attālā no roka, salīdzinātu ar dīvaino franču kvartetu Philharmonie, kura albumi izdoti ierakstu firmā Cuneiform ASV, tikai jāpiever acis. Lai arī daudz kas šķita pašmērķīgs vai bezmērķīgs, kā tas allaž bijis avangarda rokā, ja to apskata tikai no viena stila vai personīgā viedokļa, tomēr šādi Latvijā laikam ir muzicējusi vienīgi ģitārista Egila Pētersona vadītā Salve apmēram pirms gadiem divdesmit. Tādēļ vairāk nekā apsveicama ir šo trīs vienaudžu, visiem 21, ģitārista Alekseja Sjomina, basģitārista Denisa Arseņina un bundzinieka Edgara Kempiša apņemšanās muzicēt Latvijā tik nepopulārā stilā. Un tas, ka viņu muzikālās saknes ved tieši uz septiņdesmitajiem gadiem, iespējams, ir viņu virzošais spēks, jo vēl arvien daudzas īpatnējas grupas savu izvēli saista ar eksperimentālās rokmūzikas uzplaukuma laiku, piemēram, Spock's Beard, Porcupine Tree, Godspeed You Black Emperor!. 18. janvārī un 1. februārī vēlreiz dzirdētais Olive Mess koncerts pārliecināja ar mūziķu saspēli, Renesanses, Baroka laikmetu savienojumu ar klasiskās mūzikas attīstības loģiskumu un kamermūzikas atturīgumu, taču ikviena kulminācija ar bungu klātbūtni viņu priekšnesumu tuvināja King Crimson enerģiskumam, melodiju savienojot ar sarežģītu ritma maiņu.
Aleksejs: "Ar Denisu esam pazīstami jau kopš bērnudārza. Astotajā vai devītajā klasē sāku mazliet spēlēt ģitāru, vēlāk pievienojās arī viņš. Reiz caur paziņām viņš iepazinās ar Edgaru, kurš tikko bija atbraucis no Rēzeknes mācīties un gribēja muzicēt, jo, kā izrādījās, arī Rēzeknē viņš bija spēlējis grupā. Novembra sākumā sākām mēģināt kopā. Un šādā sastāvā esam jau divus gadus. Vispirms tēvs, mācot man ģitārspēli, iepazīstināja ar King Crimson, tad es ar to Denisu."
"Man viss sākās ne ar King Crimson, bet gan ar daudz vienkāršāku mūziku - Deep Purple, Black Sabbath. No King Crimson man patīk albumi, kad grupā spēlēja Džons Vetons: Larks' Tongues In Aspic, Starless And Bible Black un Red," piebilda Deniss.
|
|
|
Aleksejs: "Vēlāk, kad sanācām kopā un spriedām, kādā virzienā strādāsim, meklējot savu mūziku, gribējām spēlēt kā agrīnais Genesis albuma Foxtrot laikos, jo toreiz ziemā, pirms diviem gadiem, šāds virziens mums šķita visoptimālākais un patika visvairāk. Bet tā kā mums nebija dziedātāja, tad mūsu sacerējumi sanāca starp Gentle Giant, Univers Zero un King Crimson. Tāds trijstūris. Vienu brīdi mūsu sastāvā bija vokālists, taču dziedātājam šāda mūzika maz interesēja, drīzāk tā viņu mocīja, bet viņš savukārt mūs. Kā pirms gada viņš aizgāja, tā arī vairs nav atgriezies. Pāris reizes esam mēģinājuši piesaistīt vēl arī kādu citu instrumentu, taču neveiksmīgi, jo nevaram atrast mūziķus, kas gribētu šādā stilā spēlēt. Esam pat likuši sludinājumus. Iepriekšējā mēģinājumā vingrinājāmies kopā ar sešpadsmit gadīgu pianistu, kurš mācās mūzikas skolā. Mūsu tagadējā repertuārā divi ir mana tēva skaņdarbi, pārējie ir mūsu kolektīvais darbs. Parasti iesākumā ir ģitāras, tad pārējo instrumentu partijas. Pilnīgi gatavu gabalu mums nav uzreiz, jo tie top pa daļām, bet koncertos spēlējām jau apgūtas kompozīcijas, kurās gan ir daži 20 sekunžu solo, kuri nav iestudēti vai uzrakstīti uz papīra."
Jautāti par mīļākajiem sava instrumenta spēlētājiem,
basģitārists nosauca Džonu Vetonu un Krisu Skvairu, bundzinieks - Filu Kolinsu, Manu Katčē, Bilu Brufordu un Džonu Bonhemu, bet Aleksejs Sjomins - klasiskos ģitāristus: spāni Andresu Segovija, kurš miris 1987. gadā, Džonu Viljamsu, Džulianu Brīmu, Leo Braueru, bet no elektroģitāristiem Geriju Grīnu no Gentle Giant, jo vairāk klausās klasisko, baroka, kā arī septiņdesmito gadu rokmūziku.
1999. gada 18. aprīlī 72. vidusskolā, ikgadējā festivālā Aprīļa tēzes, kuru vadīja kādreizējā rokkluba vadītājs Andrejs Jahimovičs, notika grupas pirmais koncerts. Spēlējušas apmēram 13 grupas, bet Olive Mess izpildīja vienu pašsacerētu skaņdarbu, kā arī Jethro Tull "Sweet Dream", King Crimson "Red" un Black Sabbath "Planet Caravan". Jaunais ansamblis saņēma pat aplausus, kaut gan iespējams, ka klausītāji neatpazina leģendāro angļu grupu kompozīcijas, kā nekā - cita klausītāju paaudze.
Līdz šim Olive Mess uzstājusies jau pieminētajā festivālā, Rēzeknē, bet visvairāk klubā Saksofons. Ģitārists Aleksejs stāstīja, ka pēc pirmajiem sacerētajiem skaņdarbiem, kurus var vērtēt kā pietiekoši drūmus, jaunākie esot daudz dzīvespriecīgāki. Nākotnē koncertos viņš ir iecerējis spēlēt arī klasisko ģitāru, kas varētu bagātināt skanējumu un priekšnesumu, jo līdz šim uz skatuves vizuāli visaktīvākais ir bundzinieks. Pagaidām Purvciema trio vēl nav veicis ierakstus. Tiem, protams, vajadzīga nauda, labas tehnoloģiskās ierīces, kā arī, kā paši izsakās, vēl jāuzlabo spēles tehnika. Tomēr martā plānots veikt demonstrācijas ieskaņojumus, lai nosūtītu kādai Francijas avangarda ierakstu firmai, kura ir izrādījusi interesi par trio no Rīgas.
2001. gada 24. maijā grupa uzstājās Holy Lamb faniem domātā mazbudžeta CDR "A Fantastic SEE-DEE"
prezentācijā klubā "Dizzi Music Club" Vecrīgā, Mārstaļu ielā kā īpašie viesi.
1. "The Holly & Ivy Girl" (10 min.)
2. "Gramercy" (12:52)
3. "Stefan, the Shepherd Boy" (19:06)
Ilze Paegle - vokāls
Lilija Voronova - klaviatūras
Aleksejs Sjomins - ģitāra
Deniss Arseņins - basģitāra
Edgars Kempišs - bungas
Pulksten 20.14 sākas koncerts, kaut arī pēc pirmajām skaņām mēģinājumā bija skaidrs, ka te labi nevar skanēt akustiskās bungas, tikai elektroniskās vai ritma dators, jo skaņai nav kur palikt, bet skatuves mugurspusē ir spoguļi. Savdabīgi, ka uz skatuves nav skaņas kontroles, tāpēc mūziķi vienu no divām zāles skandām izmanto kā kontroli. Tā ir vērsta slīpi pret mūziķiem. Vai bija iespējama stereo skaņa? Tas ir jautājums bez atbildes. Pirmo reizi koncertā pilnā apjomā tiek izpildīta "Stefan, the Shepherd Boy", kas, pateicoties vokāla krāsainībai un emocionalitātei, ir kļuvusi pilnīgāka formas ziņā. Plkst. 21.00 beidzas koncerts, kaut arī grupa bija ieplānojusi spēlēt daudz ilgāk, taču bija sākusies hokeja spēle Latvija - Čehija (1:3), ko varēja lūkot turpat televizoros.
2002. gada 7., 8., 9. un 28. aprīlī notiek ieraksti debijas albumam pie skaņu režisora Viļņa Kundrāta. Vēl 18. maijā tiek ierakstīts skaņdarbs "1572 part 2", kuram Vilnis Kundrāts citu dienu iespēlē arī saksofona partiju.
2002. gada 6. jūnijā klubā "Saxofons" Stabu 43 bez pianistes, taču ar vokālu. Otra grupa, kura spēlē visilgāk, ir Margaritas Ante Porcos, izpildot pazīstamu rokgrupu dziesmas.
1. "Gramercy"
2. "Stefan, the Shepherd Boy"
2002. gada 3. jūlijā klubā "Saxofons" Stabu 43 ar Bliss un Biosfera.
"1572 (part II)"
"Gramercy"
"Stefan, the Shepherd Boy"
2002. gada 9. oktobrī klubā "Depo" Vaļņu 32 (22.32-23.17) ar Holy Lamb (otrie: 23.40-00.21) un Biosfera, kas noslēdza pasākumu "Bitīt matos", ko piedāvā Dambis.
1. "The Holly & Ivy Girl" (11:05)
2. "Gramercy" (13:31)
3. "Stephan, the Shepherd Boy" (19:17)
2003. gada 19. jūlijā Hiiumaa, Igaunijā festivālā "Kuri proge 2003", kur vēl piedalījās Contus Firmus (Igaunija), Fragile (Igaunija), Holy Lamb (Latvija), Led R (Igaunija), Melotrap (Igaunija), Meie (Igaunija). Olive Mess uzstājās 4 cilvēku sastāvā bez dziedātājas, kurai bija jādzied Senās mūzikas festivālā Latvijā, taču pirmo reizi tika atskaņots skaņdarbs Mihaila Ņikiķina piemiņai ar darba nosaukumu "Čerdak".
1. "Gramercy"
2. "Stephan, the Shepherd Boy"
3. "Čerdak"
4. "Degeneratus Vulgaris"
5. "Promenad"
|
|
|
|
|
2004. gada 21. augustā Jēkabpilī festivālā "Dūmi virs ūdens 2004"
2005. gada 19. janvārī klubā "Depo" "Koncerts Depo"
2005. gada 30. martā klubā "Depo"
2005. gada 2. aprīlī klubā "Imanta" Festivāls "Wonderful Music"
Art-rock opera "The Dark Side of La Luna", grupas: Hologram, Cat's Cradle, Olive Mess, Margaritas Ante Porcos, Holy Lamb
21.48
1. "Stephan, the Shepherd BoyKrusta gājiens" (piemirsu nosaukumu)
2. "Cherdak"
3. "Degeneratus Vulgaris"
22.33
2005. gada 15. maijā klubā "Apelsinclub" Maskava, Krievija progresīvā roka festivāls "InProg 2005", ko organizēja žurnāls "In Rock"
Komentāri par "InProg 2005" festivālu Maskavā.
2005. gada 16. maijā īsa akustiska uzstāšanās Mākslas darbinieku namā Rīgā.
2006. gada 17. jūnijā Ebreju kultūras biedrības namā Skolas ielā 6, Rīgā 2. progresīvā roka festivāls "Proguary 2006"
Cat's Cradle, Olive Mess, Margaritas Ante Porcos, Holy Lamb.
Olive Mess uzstājas atkal jaunā sastāvā ar jaunu dziedātāju un dūdu spēlētāju Māri Jēkabsonu no grupas Auļi.
1. "Beovulf" (11min.)
2. "Cherdak" (12min)
3. "Ovum Mechanikus (Mehāniskā ola)" (9min)
4. "Daniel" + lauta Sergejs Sjomins
Zaļā Delfīna aptauja, © Dainis Bušmanis, a. k. 345, Rīga, LV-1050, LATVIJA.
