Kā tu izvēlējies spēlēt bungas?
Tā pats no sevis sanāca. Klausījos mūziku un visu laiku kaut ko situ līdzi.

Vai bungas bija pirmais instruments, kuru sāki spēlēt?
Bērnībā mani mēģināja atdot mūzikas skolā, tur sāku spēlēt klavieres. Kaut kā nepatika. Acīmredzot biju jauns. Neaizķēra. Bet pēc tam...

Tu to pameti?
Jā.

Un kad tad parādījās bungas?
Nopirku, kad man laikam bija 16 vai 17 gadu, bet mājās dauzīt sāku no gadiem 14.

Bet vēl ne uz bungām?
Ar čībām pa dīvānu utt..

Vai toreiz bija kāda grupa, kurā tu sāki...?
Vēl nebija. Parādījās tikai 1997. gadā Rēzeknē.

Un ko jūs tur spēlējāt?
Sākot ar Džimiju Hendriksu, Cream, - vairāk blūzu.

Vai bija arī koncerti?
Viens bija. Mēs spēlējām Pink Floyd, visi bija Pink Floyd gabali - kopā 7.

Kāds bija grupas nosaukums?
Mums nebija nosaukuma, mēs 1,5 gadu mēģinājām un izjukām. Kā izjukām? Aizbraucām uz Rīgu un šķīrāmies.

Vai arī pārējie dalībnieki aizbrauca uz Rīgu?
Vispirms es un ģitārists, ar kuru mēs dzīvojām kopā, bet tā kā ļoti bieži strīdējāmies, tad vairāk kopā negribējām spēlēt. Tad Rīgā es satiku nākošo Olive Mess, sāku kopā ar viņiem mēģināt. Bet ģitārists nekur nemēģināja, mēģināja ar to pašu Kirilu [domāts žurnālists un ģitārists Kirils Rezņiks Martovs, kura grupa Illium, kas vēlāk pārtop par Illium High School Band, muzicēja King Crimson stilā un guva labus panākumus festivālā "Sinepes un Medus", bet tagad ir ar pagaidu nosaukumu Cats Cradle], bet tā kā nekas nesanāca, meta ģitāru pie malas. Tad atbrauca basists, viņš mums bija jaunākais, arī gadu vai divus šeit kaut ko mēģināja izdarīt, bet aizbrauca atpakaļ uz Rēzekni.

Kā ideja toreiz bija spēlēt tieši Pink Floyd?
Tā bija kopēja, jo tolaik ļoti mīlējām Pink Floyd.

Kāda perioda Pink Floyd?
Sajaukums. Mums koncerts sastāvēja, protams, no "Shine On Crazy Diamond", bija dziesma "Pigs", "Hey You" un vēl - tāda soļanka.

Vai ar vokālu?
Jā.

Kādas toreiz bija atsauksmes?
Visdrīzāk izraisījām šoku, jo Rēzeknē principā nekas tāds nebija dzirdēts.

Vai kāds no toreizējā sastāva šobrīd vēl spēlē?
Spēlē, basģitārists - Rēzeknē. Ir tāda grupa Pēc lietus.

Un kādu mūziku viņu izpilda?
Roku, pop-roku tādu.

Tas nozīmē, ka Pink Floyd visi ir pametuši?
Jā.

Kurš ietekmēja tavu muzikālo gaumi - vecāki, paziņas?
Nezinu, it kā pats no sevis. Neviens neiespaidoja. Pats pamazītēm sāku klausīties, interesēties...

Kura bija pirmā grupa?
Queen.

Un vēlāk?
Laikam Pink Floyd, un tad gāja jau aumaļām, viss kaudzē.

Kad dzīvoji Rēzeknē, kā tu izvēlējies klausīties Queen vai Pink Floyd? Nejauši?
Reiz es sēdēju un skatījos televizoru, bet tur rādīja Merkūrija nāves gadadienu un kādu koncertu. Man it kā iepatikās un es nolēmu pāris kasetes nopirkt un noklausīties. Noklausījos, patika. Tolaik, kad bieži braucu uz Pēterburgu, sāku tur pirkt plates. Un nopirku gandrīz visas, kādas bija Queen.

Vai tu bungas mācies spēlēt, kad klausies audio vai arī kad skaties video?
Video arī, jo man ir video skolas.

Kādu bundzinieku?
Pats mīļākais man, dabiski, ir Terry Bozzio, tad man ir Nicko McBain no Iron Maiden, Dennis Chambers, Dave Weckl, daudz, daudz visādu skolu. Ar paziņām maināmies, kam ir savādākas.

Vai Rīgā?
Jā.

Vai ar bundziniekiem, kas spēlē tādā stilā, kādā tu?
Ne tādā stilā, bet dažādas video skolas viņiem ir.

Kādi bundzinieki tev ir tuvāki: džeza vai roka?
Laikam džeza, bet arī ne pavisam. Man nepatīk, tā sacīt, spēlēt "gaļu", man vairāk patīk neparastas partijas kā Brufordam, Bozio, tam pašam Čembersam.

Vai Olive Mess sastāvā bungu partijas 100% ir tevis izdomātas?
99,9% tiešam manis. Dažreiz gadās, kad savā starpā apspriežamies un kaut kas ir ne tā, tad seko padomi: "Varbūt pamēģināsi tā?"

Vai tev spēlēt jauktus ritmus un mainot tempus sagādā problēmas vai labsajūtu?
Nē, nekādu problēmu. Es pats izlemju, ko spēlēt.

Vai ģitāristiem tas nesagādā problēmās? Robertam Fripam, cik zināms, nepatīk, ja bundzinieks sarežģīti spēlē.
Nu, nē. Mums tādu problēmu nav bijis. Es cenšos spēlēt ne pilnīgi individuāli, bet pamatoju savu spēli pēc tā, kas skan.

Vai Latvijā ir kāds bundzinieks, kura spēle tev patīk?
Nav.

Kādus ierakstus esi klausījies pēdējo nedēļu laikā?
Bozzio Levin Stevens "Black Light Syndrome" klausījos ļoti bieži, tas man tāds vismīļākais pēdējā laikā. Un periodiski arī klausos Yes, jo ļoti patīk.

Kura perioda Yes?
Agrīnā parasti. "Close To The Edge", "Fragile", šos albumus klausos.

Noteikti esi dzirdējis Yes ar Bilu Brufordu un Alanu Vaitu. Kura spēles stils tev ir tuvāks?
Grūti pateikt.

Vai redzi atšķirību starp vienu un otru?
Jā, Brufordam bungu partijām ir vairāk nestandarta pieeja. Vaits spēlē nedaudz vienkāršāk.

Varbūt tāpēc, ka Brufords vairāk ir džeza bundzinieks, bet Vaits agrāk spēlēja ar Džonu Lenonu?
Pilnīgi iespējams.

Vai tev pašam ir savs viedoklis, kā albumā jāskan būtu bungām? Var taču iespēlēt divas lomas, lai būtu stereo.
Grūti pateikt. Viss atkarīgs no ieraksta, bet parasti divas partijas nespēlēju, spēlēju tikai vienu. Bet, ja ir vajadzīgs, uzklājot ko papildināt, tad to daru.

Vai esi domājis par papildus instrumentiem, kas mūzikā radītu oriģinālu skanējumu?
Es par to visu laiku domāju, bet ar laiku ceru no parasto bungu komplekta likt minimumu, bet vairāk ņemt dažādas perkusijas.

Vai pēdējo gadu laikā esi bijis uz koncertiem, kur sitaminstrumentus vieskoncertos spēlēja Billy Cobham, Trilok Gurtu, Karim Ziad vai Alan White?
Uz Kobhemu es biju.

Kad viņš bija Rīgā vai 2000. gadā Saulkrastos?
Saulkrastos.

Arī es biju tajā koncertā. Kāds bija iespaids?
Man bija tāds neliels šoks, precīzāk ne šoks, bet klausījos no sākuma līdz beigām, pat pakustēties nevarēju. Mani pārsteidza pati spēle, tāda jauda, izlīdzinātība. Es biju šokēts.

Vai gadu vēlāk uz Triloka Gurtu koncertu biji?
Laikam nē.

Vai Yes koncertā biji?
Jā.

Kā Alans Vaits?
Pēc mana skatiena, viņš ir daudz pieticīgāk sācis spēlēt. Vai tas ir saistīts ar vecumu vai...

Kā tu pēc Rēzeknes uzradies Rīgā?
Es atbraucu mācīties? It kā. Atbraucu mācīties. Mācījos, bet plāni, protams, bija mūzika.

Vai nenožēlo, ka sapinies ar Denisu un Alekseju?
Nē.

Vai "Gramercy" ir skaņdarbi, kuriem esi arī līdzautors?
Var teikt, ka ir, jo mēs katrs ienesam savus priekšlikumus, varam cits citam dot padomu. Mums nav noteikts tik stigri, ka uzrakstītas notis un katrs tās spēlē.

Vai ir kāds princips, pēc kura tu izvēlies un veido ritmisko zīmējumu?
Tas ir atkarīgs no garastāvokļa, no tā, kāda mūzika skan, no kompozīcijas konteksta, kāds ir plānots skaņdarbs - skarbs vai otrādi - mazāk skarbs.

Vai tu tam pieej no analītiskās puses, lai neatkārtotos ritmiskais zīmējums, lai būtu citas krāsas utt.?
Jā, par to domāju. Cenšos neatkārtoties, kaut gan periodiski vienalga gadās.

Kāda nākotnē būs Olive Mess? Vai mūzika būs arvien sarežģītāka un sarežģītāka?
Nav zināms. Varbūt ne sarežģītāka, bet vairāk harmoniskāka, jo mēs taču esam jauni. Mums, es domāju, ir vēl tādi asi un vēl neaptēsti stūri. Tas ir, mēs vēl mācāmies. Es domāju, ka ar laiku mūsu kompozīcijas būs vēl interesantākas. Man vismaz gribas tam ticēt.

Vai tu vari iedomāties, ka jūs varētu uzstāties koncertā, piemēram, trijatā ar kādiem trim vai četriem stīgu instrumentu spēlētājiem?
Pilnīgi iespējams, mēs tikai esam sākuši savu muzikālo karjeru, jo vēl nav zināms, kas no mums sanāks. Varbūt, nedod dievs, spēlēsim "popsu"!

Vai tu esi apmierināts ar to, kā jūsu pirmajā albumā skan bungas?
Ne visai.

Kas nepatīk?
Ļoti zemu noskaņotas, tās skan zemu, tik rupji, ka brīžiem tās pat nav dzirdamas. Rodas dunoņa.

Vai tā ir instrumentu vaina vai arī tas ir radies ieraksta laikā?
Visticamāk, ka tā vaina ir darbā ar ierakstu.

Vai pēc tam to bija grūti labot?
Toreiz es uz divām dienām biju aizbraucis uz Rēzekni, bet pēc tam mēs bijām nolēmuši savilkt galus ierakstam, bet, kad es atbraucu, izrādījās, ka viņi jau visu bija izdarījuši bez manis. Bungas es personiski nekoriģēju, ja es būtu korekcijas darījis, tad...

Tas nozīmē, ka albums tika miksēts?
Jā. Nevis nepavisam man nepatīk, taču pēc manām domām man pašam labāk to darīt.

Vai ir palicis melnais materiāls kasetē?
Jā, ir palicis.

Varēs pēc gada varbūt pārmiksēt?
Nu pēc gada, es domāju, mēs daudz nopietnāku materiālu uzrakstīsim, nav īpaši ko pie vecā atgriezties.

Kā tu domā, cik jūsu albumam varētu būt pircēju Rīgā pirmo divu mēnešu laikā? Nopirks 1, 10, 30, 50 plates? Kā tev dotajā brīdī šķiet?
Es domāju, ka daudz pircēju nebūs.

Bet cik?
Kādi mani paziņas, kuriem es pateikšu, kur pārdodas, kaut gan to disku daļu, kas būs pie manis, es viņiem taisos uzdāvināt, taču tiem, kuriem pietrūks, nāksies doties uz veikalu. No maniem paziņām varbūt pieci vai seši būs, kuri nopirks.

Kā tu domā, cik šādai mūzikai varētu būt pircēju Rīgā, ieskaitot, ka daļa varētu būt arī tūristi, kas veikalā varētu jautāt: "Man kaut ko kā suvenīru no Rīgas!"
Domāju, ka tas būtu līdz simtam.

Vai nav pārāk daudz tavās prognozēs?
Tas atkarīgs no perioda, cik ilgā laikā.

Pirmo divu mēnešu laikā?
Līdz 20 vai 30.

Tu teici, ka esi dzirdējis Univers Zero pēdējo albumu "Rhythmix"? Vai tas ir labāks vai sliktāks par agrīnajiem ierakstiem?
Skanējuma ziņā, protams, ka ir labāks, mūsdienīga skaņa, bet paša materiāla ziņā - mazliet vienkāršāks kļuvis.

Vai tāpēc, ka skaņdarbi īsāki?
Gabali īsāki un nav tik bagāts, kāds bija agrāk.

Kā tev patīk Daniel Denis kā bundzinieks?
Agrākās plates man patika mazliet vairāk. Šis - tā.

Bet kā bundzinieks?
Kā bundzinieks? Viņš drīzāk nav kā bundzinieks, bet viņu var uzskatīt kā komponistu.

Viņš jau arī ir galvenais mūzikas autors.
Man ir grūti uz viņu skatīties kā bundzinieku, viņš ir komponists.

Vai esi dzirdējis grupu Present, kur bungas pēdējos gados spēlē amerikānis Deivs Kermans. Kurš no bundziniekiem tevi vairāk saista - Daniel Denis vai Deivs Kermans?
Daniels Denis vairāk.

Bet Kermans? Viņs taču spēlē viltīgi?
Viltīgi, taču vairāk atklāti, bet Danielam Denisam ir daudz sarežģītāki aranžējumi. Nav taisnu un atklātu ritmu, katrā gadījumā viņš tādus izmanto mazāk.

Kuri tavuprāt ir 10 rokmūzikas ēras labākie albumi?
Yes "Yes"
Yes "Close To The Edge"
Yes "Relayer"
Bozzio Levin Stevens "Black Light Sindrome"
Genesis "Foxtrot"
Genesis "Nursery Cryme"
Premiata Forneria Marconi "Photos Of Ghosts"
Gentle Giant "Octopus"
Gentle Giant "In A Glass House"
Gentle Giant "Three Friends"

Kādu mūziku tu pēdējā laikā vēl esi klausījies?
Priekš manis šī gada atklājums ir amerikāņu grupa Phish, ļoti man ar kaut ko iepatikās, tikai nezinu, ar ko. It kā nav pārāk sarežģīta, kaut kas kā "funky", bet ļoti interesanta. Spēcīgi mūziķi, viņi netradicionāli attiecas pat pret standarta gabalu spēlēšanu. Pilnīgi iespējams, ka ar laiku viņi spēlēs daudz nopietnāku mūziku. Viņiem ir milzīgs potenciāls.

Bet viņiem šis taču nav pirmais albums!
Jā, nav pirmais, bet šis pēdējais ir vājāks, tāda tendence.

Kā ir sanācis, ka tu bungas spēlē vēl arī kādā citā grupā, Kirila Rezņika-Martova, kurai pagaidu nosaukums ir Cats Cradle?
Viņš man piezvanīja.

Kā tu Kirilu pazīsti?
Es viņu nepazinu, bet viņš piezvanīja...

Kā piezvanīja? Vai tad viņš strādā telefonu kompānijā?
Nē, viņam kāds iedeva manu tālruni.

Nostučīja?
Nē, nevis nostučīja, bet viņam kāds mani bija ieteicis. Sākām kopā sadarboties.

Pirms sarunas tu teici, ka grupā ir bijis pat 9 cilvēki. Kāda ir tā mūzika pēc stila, kuru jūs mēģinājumos spēlējat?
Tuvāka agrīnajam Genesis. Tā tehniski ir sarežģīta, bet izklausās diezgan viegla.

Kirils man reiz teica, ka viņam patīk Van der Graaf Generator. Vai kas tāds viņa mūzikā arī ir?
Ir, kaut kas ir. Pagaidām ir grūti par to runāt, jo mēs neko jēdzīgu vēl neesam padarījuši. Mums ir četras kompozīcijas...

Cik garas tās ir?
Ir garas un ir īsas. Divas, ja es nekļūdos, ir garas, bet divas...

Cik minūtes apmēram?
Zem desmit minūtēm, bet varbūt arī vairāk. Un divas ir īsākas.

Cik tad pēc minūtēm kopumā repertuāra ir apgūts?
Es rēķinu, ka ir gatavas kādas 35 minūtes. Varbūt 40.

Cik ilgi jau mēģināt? No pagājušā gada?
Mēģinām mēs jau ilgi, ilgi un slimīgi, manuprāt jau pusotru gadu. Bieži mainījās sastāvs, sākām mēs ar Kirilu divatā, bet daudz cilvēku nomainījās - gan ģitāristi, gan basģitāristi. Tikko atnāca jauns basists, kurš ir bijis tikai 4 vai 5 mēģinājumos.

Kur ir problēma. Jūs pēc raksturiem esat tik asi?
Nē, ir sarežģīti, kaut gan dažādu iemeslu dēļ mēdz būt arī organizatoriska plāna problēmas. Bet sastāvs ir mainījies.

Vai tev patīk tā mūzika, kuru ar Kirilu jūs mēģināt?
Protams.

Kura vairāk - Olive Mess vai Cats Cradle?
Protams, ka Olive Mess daudz vairāk.

Kāpēc - vairāk avangarda vai vairāk idejas jau pabeigtas?
Skaņdarbi gatavi, albums gatavs. Tur daudz vairāk mūzika ir pabeigta.

Kāpēc tad otrajā grupā tā nesanāk?
Tā vēl ir jauna grupa. Mēs vēl it kā esam meklējumos. Ja Olive Mess ir izveidojusies un mēs viens otru pazīstam, tad te vēl atgādina izlases sastāvu, kur savācas mūziķi.

Vai idejas ir jau pabeigtas vai arī vēl ir tikai tapšanas stadijā?
Ir gatavas, kuru autors pilnībā ir Kirils, bet ir vēl negatavas. Jaunākajā skaņdarbā vairāk dalību ņem visi pārējie grupas dalībnieki.

Ja tu salīdzinātu divus ģitāristus - Kirilu un Alekseju, kas viņos ir līdzīgs un kas atšķirīgs, jo no Kirila mūzikas esmu dzirdējis tikai Illium High School Band demo ierakstu, kas bija pirms dažiem gadiem?
Pilnīgi atšķirīgi cilvēki, pat atšķirīga pieeja mūzikai. Aleksejs vairāk tiecas klasiskajā mūzikā, klasiskajā ģitārā, bet Kirils - nē.

Tomēr abi spēlē uz elektriskajām ģitārām ar štepseļiem...
Nu, jā, bet spēlē savādāk. Aleksejs spēlē vairāk sausas notis, ir redzams, ka viņš vairāk nodarbojas ar klasisko mūziku. Kirila spēle ir tuvāka tautai, viņš var nogriezt tādu soliņu uz "urā"!

Vai tu esi dzirdējis pēdējā perioda King Crimson ierakstus? Aleksejs teica, ka ieskaņojumi, kas veikti pēc 1978. gada, viņu neaizrauj. Kā ir ar tevi?
Es arī uz to pusi sliecos. Man vēlīnais King Crimson praktiski nepatīk.

Kas noticis? Vai tad savādāka mūzika?
Mūzika ir absolūti cita, kaut kāda garlaicīga, nabadzīgas tēmas, nekā interesanta.

Vai esi dzirdējis pedējos studijas albumus "THRAK", "The ConstruKction Of The Light", jo jaunākais EP tikko kā izdots?
Ar "THRAK" es sāku klausīties King Crimson. "THRAK" vēl ir daudzmaz, bet "The ConstruKction Of The Light", tas ir viss, - es to pat vairākas reizes mēģināju klausījos, bet neko interesantu neatradu.

Viņiem taču ir tā paša perioda koncertieraksti. Vai esi tādus dzirdējis?
Esmu dzirdējis. Kura perioda - "THRAK" vai "The ConstruKction Of The Light"?

Pagājušā, aizpagājušā gada, pēdējo gadu, kaut vai EP "Level Five".
Arī "Level Five" man nepatika.

Ja salīdzina bundziniekus, kā tev patīk Pat Mastelotto spēles stils?
Daudz mazāk patīk. Platēs ir daudz vairāk pārklājumu, tur pat ir grūti izsekot pašai spēlei. Pieeja mūzikai ir kā kompjūtermūzikai.

Bet ir taču jauna un oriģināla pieeja skanējumam. Mastelotto ir perkusiju inženieris izgudrotājs, kā arī visi pārējie grupas dalībnieki ir sava instrumenta attīstības un skanējuma avangardisti. Trejs Gans spēlēja uz "Chapman Stick", tagad ir "Warr" ģitāras tehnisko iespēju pilnveidotājs.
Jā, skanējuma ziņā viņi eksperimentē, bet, ja skatās no kompozīcijas un aranžējuma viedokļa, tad mūzika ir kļuvusi pilnīgi neinteresanta.

Labi. Tev šobrīd ir 23 gadi. Kādas grupas tev patīk?
Aranžējuma ziņā?

Arī mūzikas.
Viennozīmīgi - Yes.

Vai tad tava gaume, kopš esi Olive Mess sastāvā, pēdējo 4 gadu laikā nav mainījusies?
Nē. Varbūt mazāk esmu sācis klausīties blūzu, taču, kā man patika Yes, Genesis, Gentle Giant, Premiata Forneria Marconi, tā tie man vienmēr arī patiks.

Kādu tu redzi nākotni jūsu grupai Olive Mess divus trīs gadus uz priekšu?
Grūti pateikt. Strādāsim pie jauna albuma.

Vai tu gribētu, lai tas būtu tāds kā pirmais vai arī savādāks?
Tāds, kāds bija pirmais, tas jau nu nebūs noteikti.

Jā, loģiski.
Negribētos aiziet tālu no tā, kā esam sākuši. Gribētos pilnveidot to, ko esam uzsākuši, kardināli neko nemainīt, bet pilnveidot. Tagad mēs gatavojam jau jaunu kompozīciju, tā principā ir tajā pašā stilā, bet skan jau mazliet savādāk. Mēs mācāmies viens no otra.

Vai tu ticētu, ja būtu izlasījis ziņu vai pat baumu, kādas Internetā lasāmas ne mazums, ka nākošajā gadā Olive Mess tiek aicināta uz kādu progresīvā roka vai avangarda festivālu?
Kāpēc gan nē? Varbūt.

Vai gribētu?
Protams, ka gribētu.

Ja jums būtu jābrauc uz kādu festivālu, jūs mēģinātu katru vakaru un nakti?
Nē, diezin vai katru vakaru un nakti. Sagatavotu tādu programmu, kādu būtu nolēmuši. Mēs jau tā pietiekoši blīvi mēģinām, ka vienmēr esam gatavi uzstāties, ja kas. Gadās jau momenti, ka ne vienmēr esam gatavi.

Vai nav bijusi doma, ka kādā skaņdarbā tu varētu spēlēt bungas solo kādas minūtes četras vai pat piecas?
Man jau solo tā ir daudz.

Es nedomāju tādus solo, kādi bija 70jos gados, kad bundzinieks sit skaļi, ilgi un ātri, bet tādu solo, kādu izpilda gan Kobhems, gan Gurtu, kur tu spēlē savādāk, taču tobrīd viens pats.
Man tādi momenti ir, pat albumā ir, tas - pirmkārt, bet, otrkārt, pagaidām es par to ne visai domāju, jo pasaulē solo uz bungām ir nospēlēti ļoti daudz, kas lielākoties būtībā neko interesantu neizsaka, tāpēc negribas šo sarakstu vēl tikai papildināt ar vēl vienu neapdāvinātu solo. Kad es sagatavošu kaut ko nopietnu, tad pilnīgi iespējams, ka kaut ko nospēlēšu arī solo. Pagaidām nav nekā laba, ko es varētu piedāvāt, tāpēc es īpaši arī necenšos.

Vai tev mājās ir kāda plate, kuru tu mīli klausīties atkal un atkal, tā sacīt, dežūrējošā?
Jā ir tādas. Yes "Close To The Edge", dabiski Bozzio Levin Stevens "Black Light Syndrome", dažreiz pēc garastāvokļa Pink Floyd "The Final Cut", kā arī Kate Bush, nezinu tikai, kāds albuma nosaukums, kā arī pēdējā laikā The Beatles "Abbey Road". Diezgan daudz klausos arī klasisko mūziku.

Kādu?
Čaikovski, Stravinski, Šostakoviču.

Vai, kad klausies mūziku, klausies, kā skan bungas?
Ne vienmēr, jo neuzskatu, ka bungas ir pats galvenais, bet tā kā esmu bundzinieks, kaut kādu uzmanību tomēr pievēršu. Tas pats Pink Floyd. Nevar teikt, ka Niks Meisons ir ļoti spēcīgs bundzinieks, bet grupa man patīk. Bet, kad klausos kādu grupu, dabiski, ka pievēršu uzmanību bungām, lai varbūt apgūtu kādus jaunus paņēmienus.